29.oktobrī Vecumnieku vidusskolas trešo klašu skolēni, noslēdzot tēmu dabaszinībās par dabas ainavām, devās STEM ekskursijā ”Dabiskās ainavas , cilvēka darbības ietekme uz tām Ķemeru Nacionālajā parkā.”
Pirms došanās uz Ķemeru tīreli, iepazināmies ar drošības noteikumiem, kuri katram jāievēro, lai būtu pasargāti no negadījumiem.
Visi priecājamies gan par jauko, bezlietus dienu, gan par sirsnīgo gidi Agnesi Čamani, kura mūs sagaidīja pie ieejas tīrelī. Tikām iepazīstināti ar trīs purvu veidiem – zemo, zāļu un augsto.
Uzzinājām, ka purvs, kļūstot par augsto, plaisā, un plaisas piepildās ar ūdeni, veidojot daudzus, vienā virzienā vērstus ezeriņus. Sapratām, ko dosimies uz augsto purvu. Ceļā uz tīreli apstājāmies pie krūma ar košiem auglīšiem- Eiropas segliņa , uzzinājām, ka tas ir indīgs un labāk to neaiztikt. Pirms gājiena pa takas laipām, gide mums pastāstīja interesantus faktus par purva augiem. Visus pārsteidza stāstījums par sfagnu sūnām, to pielietojumu un brīnumaino spēju uzņemt sevī 20x vairāk ūdens nekā pašu lielums.
Katram pa koku laipu taku bija jāiet ļoti uzmanīgi, jo tās bija slapjas un slidenas. Gide atklāja, ka dēļu laipas var salabot tikai ziemā, kad ūdens ir sasalis un var ievest kokmateriālus laipu labošanai.
Ieraudzījām mazas, nīkulīgas priedītes. Uzzinājām, ka priedītes kaut gan mazas , ir diezgan vecas.
Priedes ar plakanu vainagu jau apstājušās savā augšanā, bet ar smailu- pretī saulei vērstu vainagu, vēl augs garumā.
Lai priedes noturētos tik mitrā augsnē, to saknes ir vērstas uz visām pusēm. Brīnījāmies par purva augiem – andromēdu, visteni. Pagaršojām dzērvenes. Pasmaržojām vaivariņus un sērūdeni. Pamērcējām rokas purva ezeriņos, tās kļuva zīdaini maigas. Tad gide mūs iepazīstināja ar purva dūņu ārstnieciskajām īpašībām , to pielietojumu arī mūsdienās.
Paturējām rokās gan purva priedes stumbra gabalu, kurā vērojām daudzus, nesaskaitāmus gadu gredzenus, gan kūdras gabaliņu sirsniņas formā.
Aplūkojām arī čūskas ādu ,vilka galvaskausu un rubeņa izbāzeni. Uzzinājām, ka purvā visdrošāk atrasties tur, kur aug priedītes un virši, bet visbīstamāk joslās, kurās ir tikai sūnas, bez citiem augiem, jo tur nesen bijuši ezeriņi. Ir bīstami peldēties purva ezeriņos, jo to krasti ir kustīgi.
Vispārsteidzošākais skats uz purvu pavērās no skatu torņa.
Atpakaļceļā nokāpām no laipu takas un izmēģinājām purva augsnes šūpošanos. Kādam tas bija diezgan biedējoši, kādam diezgan jautri.
Uzzinājām daudz ko vērtīgu, ieraudzījām purvu kā dabas teritoriju, par kuru vairāki no mums bija lasījuši tikai mācību grāmatā.
Iesakām katram doties ekskursijā uz Ķemeru Nacionālo parku, lai atpūstos pastaigājoties un iepazīstot purva ainavu!
Trešo klašu skolēni un audzinātājas A.Čerpinska, I.Ieveniece
