I Vispārīgie jautājumi
1. Mācību snieguma vērtēšana ir informācijas iegūšana, lai spriestu par izglītojamā (turpmāk – skolēna) sniegumu vai sasniegto rezultātu.
2. Kārtībā ietverto terminu un apzīmējumu skaidrojums:
- sasniedzamais rezultāts (SR)- izmērāms mācību procesa rezultāts;
- diagnosticējošā vērtēšana (DV)- vērtēšana, lai izvērtētu skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrotu nepieciešamo atbalstu;
- formatīvā vērtēšana (FV) – vērtēšana, lai uzlabotu mācīšanos ikdienā;
- atgriezeniskā saite (AS)- informācija skolēnam un skolotājam, cik daudz ir izpildīts no sasniedzamā rezultāta un ko vēl nepieciešams darīt;
- snieguma līmeņu apraksti (SLA)- snieguma apraksts dažādos kvalitātes līmeņos;
- summatīvā vērtēšana (SV)- lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns ir apguvis plānoto sasniedzamo rezultātu mācīšanās posma noslēgumā.
3. Mācību snieguma vērtēšana notiek gan mācīšanās procesā – FV, gan mācīšanās posma (temata vai temata daļas, semestra, mācību gada, izglītības pakāpes) noslēgumā -SV, novērtējot snieguma kvalitāti, apgūtos sasniedzamos rezultātus un caurviju prasmes saskaņā ar pamatizglītības un vidējās izglītības standartiem.
4. Kārtība par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanu jāievēro visiem skolas pedagogiem un skolēniem visos mācību priekšmetos.
II Vērtēšanas principi un pazīmes
5. Vērtēšanas pamatprincipi ir noteikti pamatizglītības standartā un vispārējās vidējās izglītības standartā.
6. Pedagogam un skolēniem ir skaidrs sasniedzamais rezultāts saskaņā ar mācību saturu atbilstošajā mācību jomā un priekšmetā.
7. Skolēni ir iepazīstināti ar vērtēšanas kritērijiem, kuri ir atbilstoši uzdevumam vai pārbaudes darbam. Vērtēšanā tiek izmantoti precīzi snieguma līmeņu apraksti.
8. Diagnosticējošā vērtēšana var tikt veikta:
8.1 skolēniem uzsākot jaunu izglītības posmu;
8.2 uzsākot jaunu mācību gadu;
8.3 mainoties skolotājam;
8.4. saskaņā ar skolas metodisko mērķi attiecīgajā gadā metodiskās padomes noteiktajā jomā;
8.5 vai pēc skolotāja ieskatiem.
9. Diagnosticējošā vērtēšanā iegūtie procenti netiek pielīdzināti ballēm un netiek ņemti vērā, izliekot summatīvos vērtējumus.
10. Formatīvā vērtēšana ir ikdienas mācību procesa sastāvdaļa, ko var īstenot skolotājs, citi skolēni savstarpējā vērtēšanā vai skolēns pašvērtējumā savas mācīšanās vadīšanai, situācijas izvērtēšanai un turpmāko SR formulēšanai.
11.FV dokumentēšanā izmantotie apzīmējumi ir procenti un apguves līmeņi (sācis apgūt (S – 0% līdz 34,99%), turpina apgūt (T – 35% līdz 59,99%), apguvis (A – 60% līdz 85,99%), apguvis padziļināti (P – 86% līdz 100%).
12. Par izpildītajiem mājasdarbiem pedagogs sniedz atgriezenisko saiti, norādot uz izaugsmes iespējām. Par mājasdarbu neizpildi pedagogs veic ierakstu uzvedības žurnālā.
13. Lai novērtētu un dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātu, pedagogs veic summatīvo vērtēšanu mācīšanās posma noslēgumā, tas ir, temata vai temata daļas apguves noslēgumā, vai lai novērtētu skolēna kompleksu sniegumu, piemēram, apjomīgāku mācību darbu (pētnieciskais, jaunrades darbs u.c.)
13.1. Vērtējumu summatīvās vērtēšanas ietvaros izsaka atbilstoši pamatizglītības standartam un vispārējās vidējās izglītības standartam: 1. klasē rakstiski četros apguves līmeņos. Mācību gada beigās skolēni saņems rakstisku sasniegumu vērtējumu apguves līmeņos atbilstoši nozīmīgākajiem mācību jomā definētajiem sasniedzamajiem rezultātiem: sācis apgūt; turpina apgūt; apguvis; apguvis padziļināti.)
13.2. 4.,7.,10. klasē 10 ballu skalā.
14. Temata noslēguma pārbaudes darbus un citus apjomīgus darbus (pētnieciskos, laboratorijas, jaunrades u.c.), kas 4.,7.,10. klasē vērtējami 10 ballu skalā, pedagogs plāno saskaņā ar atbilstošo mācību priekšmeta programmu un iepazīstina skolēnus mācību gada sākumā, nosakot, kuri un cik darbi veidos semestra, mācību gada, vai vidējās izglītības kursa summatīvo vērtējumu.
15. Skolēniem, lai saņemtu semestra, mācību gada, vidējās izglītības kursa noslēguma vērtējumu mācību priekšmetā, ir jāiegūst vērtējumi visos skolotāja noteiktajos noslēguma pārbaudes darbos.
16. Ieraksts “nav vērtējuma” jeb “n/v” (turpmāk “n/v”) uzrāda vērtējuma neesamību un tam nav piešķirta vērtība. Ierakstam “n/v” ir informatīva nozīme.
17. Pedagogs skolvadības sistēmā “E-klase” vienlaikus fiksē gan skolēna mācību priekšmeta stundas kavējumu “n”, gan veicamā pārbaudes darba neizpildi (“n/v”)
18. Pedagogs lieto ierakstu “nav vērtējuma” (“n/v”), ja:
18.1 skolēns ir piedalījies pārbaudes darbā, bet to nav nodevis;
18.2 darbs ir veikts nesalasāmā rokrakstā;
18.3 darbā ir cilvēka cieņu aizskarošas piezīmes;
18.4 darba laikā skolēns ir lietojis neatļautus palīglīdzekļus.
III Mācību snieguma vērtējumu uzskaite un dokumentēšana
19. Mācību sasniegumu vērtēšanas veidus, to apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka mācību priekšmeta skolotājs, ievērojot Skolas īstenoto izglītības programmu, attiecīgā mācību priekšmeta programmu un šos noteikumus.
20. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanai darbojas temata vai temata daļas noslēguma pārbaudes darbu sistēma:
21. Noslēguma pārbaudes darbu izpildes laiku katram mēnesim precizē mācību priekšmeta pedagogs un ieraksta to kopīgajā skolas grafikā. Izmaiņas grafikā pedagogs saskaņo ar direktora vietnieku izglītības jomā.
22. 1., 4., 7. klašu skolēniem dienā nedrīkst būt vairāk par diviem pārbaudes darbiem, 10. klasē ne vairāk kā viens pārbaudes darbs
23. Pedagogs temata noslēguma pārbaudes darbu neplāno semestra pēdējā nedēļā.
24. Noslēguma pārbaudes darbu grafiks ir izvietots skolā pedagogiem, skolēniem un vecākiem pieejamā vietā.
25. Pedagogi skolēna saņemtos vērtējumus ieraksta E-klases žurnālā 4 darba dienu laikā pēc veiktā noslēguma pārbaudes darba. E-klases žurnālā izliekami visi skolēna iegūtie summatīvie vērtējumi.
26. Pamatizglītības programmas 1.,4., 7. klasē izliek summatīvo vērtējumu 1.semestra un mācību gada noslēgumā.
27. Mācību gada vērtējumu pedagogs izliek, ņemot vērā visus mācību gada laikā iegūtos summatīvos vērtējumus noslēguma pārbaudes darbos.
28. Vidējās izglītības programmā summatīvo vērtējumu izliek mācību priekšmeta kursa apguves noslēgumā. 10. klasē izliek summatīvo vērtējumu 1.semestrī un mācību gada noslēgumā par apgūtā kursa daļu. Mācību gada vērtējumu pedagogs izliek, ņemot vērā visus mācību gada laikā iegūtos summatīvos vērtējumus noslēguma pārbaudes darbos.
29. Ievērojot izaugsmes principu, pedagogs, izliekot vērtējumu mācību posma noslēgumā, ņem vērā jaunākos pierādījumus.
IV Vecāku informēšana par skolēnu mācību sasniegumiem
30. Pedagogi regulāri informē vecākus par skolēnu mācību sasniegumiem e-klases žurnālā, kā arī individuālās sarunās.
31. Vecākiem ir tiesības saņemt un iepazīties ar rakstiskā formā veiktu izvērtētu pārbaudes darbu un vērtējuma pamatojumu, bet tikai pēc tam, kad šo darbu ir uzrakstījuši visi klases skolēni. Rakstiskos noslēguma pārbaudes darbus pedagogi uzglabā 10 dienas pēc mācību gada beigām.
32. Tiekoties ar vecākiem, pedagogam ir atļauts izmantot tikai tos e-klases žurnālā vai citos dokumentos izdarītos ierakstus, kas attiecas uz konkrēto vecāku bērnu. Ja vecāki vēlas uzzināt sava bērna sasniegumus, salīdzinājumā ar citiem skolēniem, informācija jāsniedz, nenosaucot citu skolēnu vārdus.
33. 4., 7., 10. klases skolēnu sekmju izraksts 1 reizi mēnesī tiek nosūtīts vecākiem drukātā veidā vai elektroniski E-klasē (pēc vecāku izvēles). Izdrukāto sekmju izrakstu paraksta klases audzinātājs un vecāks. Klases audzinātājs pārliecinās, vai elektroniski sūtītais sekmju izraksts ir saņemts.
V Vērtējuma uzlabošanas un apstrīdēšanas iespējas
34. Ja skolēns nav ieradies uz noslēguma pārbaudes darbu vai vēlas uzlabot savu sniegumu, tad divu nedēļu laikā pārbaudes darbs jānokārto pedagoga individuālajam darbam paredzētajā laikā. Ja skolēns objektīvu apstākļu dēļ nevar ievērot divu nedēļu termiņu, tad noslēguma darba kārtošanas iespēju saskaņo ar direktora vietnieku mācību darbā. Skolēns jebkuru noslēguma pārbaudes darbā iegūto vērtējumu uzlabot drīkst 1 reizi.
35. Žurnālā tiek ielikts uzlabotā pārbaudes darba vērtējums. Pārbaudes darbos noteicošais ir augstākais iegūtais vērtējums.
36. Tie skolēni, kas neattaisnoti neierodas uz noslēguma pārbaudes darbu noteiktajā dienā, noslēguma pārbaudes darbu drīkst kārtot tikai vienu reizi bez uzlabošanas iespējām.
37. Vērtējumu var apstrīdēt mācīšanās posma noslēgumā, ja tas tieši ietekmē skolēna tiesības un intereses.
38. Skolēna vecāki vai skolēna likumiskie pārstāvji mācīšanās posma noslēgumā iegūto vērtējumu var apstrīdēt 10 dienu laikā, rakstiski vēršoties pie attiecīgā mācību priekšmeta pedagoga. Ja domstarpības netiek atrisinātas, tad vecāki vēršas pie direktora vietnieka izglītības jomā.
VI Noslēguma jautājumi
39. Kārtība par izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanu (1., 4. 7., 10. klasei 2020./2021.m.g.) saskaņota pedagoģiskās padomes sēdē.
40. Grozījumi vērtēšanas kārtībā tiek izdarīti ar direktora rīkojumu, balstoties uz pedagoģiskās padomes sēdē, skolas metodiskās komisijas sanāksmēs vai skolotāju kārtējās sanāksmēs izteiktajiem ieteikumiem.
41. Kārtība par izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanu (1., 4. 7., 10. klasei 2020./2021.m.g.) stājas spēkā ar 2020. gada 1. septembri
42. 1., 4., 7. un 10. klasei nav saistoša “Kārtība par izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanu”, apstiprināta ar direktora rīkojumu Nr.1.9/16, 11.05.2018.