Latviešu valodas mācību satura tēmu “Manas dzimtas vārdi. Uzvārdu stāsti” skolēni apguva, izmantojot Turaidas muzejrezervāta piedāvāto nodarbību “Uzvārdu došana Vidzemē”.
Gatavojoties nodarbībai Turaidā, skolēni dalījās pieredzē, ko ģimenē ir dzirdējuši par sava uzvārda nozīmi un rašanos, bet pēc tam latviešu valodas stundās iepazinās ar to, kā uzvārdi tika doti dzimtbūšanas laikā, 19. gs. pirmajā pusē. Bērni uzzināja, ka pilsētniekiem uzvārdi bijuši jau senāk, domājams, jau kopš zviedru valdīšanas Baltijā 17.gs.. Daudzu zemnieku uzvārdi atspoguļoja viņu nodarbošanos, par tiem tika izmantoti augu, dzīvnieku nosaukumi, dabas parādības, cilvēku rakstura vai fiziskās īpašības. Daļa uzvārdu radušies pavisam interesanti, piemēram, kādam zemniekam, kad viņš ieradās uzvārdu došanas kambarī, ļoti spiedis zābaks, viņš neko citu nav varējis pateikt, kā tikai šo vārdu, un tā arī ticis pie uzvārda “Zābaks”.
Skolēni, iepazinušies ar informāciju par uzvārdu došanu, interesantākos faktus atspoguļoja komiksā, bet pēc tam tika pētīti klases biedru uzvārdi. Skolēni atklāja, ka daļai tie ir latviskas cilmes (piemēram, Līdums, Saliņa), daļai ir uzvārdi, kas cēlušies no citas valodas, ir uzvārdi, kas ir deminutīva formā (piemēram, Mediņš). Bērni izpētīja, ka viņu vidū ir vāciskas cilmes uzvārdu īpašnieki (piemēram, Rozenbergs) un uzvārdu – salikteņu īpašnieki (piemēram, Vasaraudzis).
30. septembrī iepazīšanās ar uzvārdu došanu turpinājās nodarbībā Turaidā. Gide 5.a un 5.b klases skolēniem izstāstīja par dzīvi un saimniekošanu muižā 19. gs. sākumā. Skolēni, klausoties gides stāstījumā, papildināja zināšanas par uzvārdu došanu. Nodarbības laikā tika izveidots uzvārdu koks. Te īpaši noderēja darbs, kas tika ieguldīts iepriekš. Bērniem patika izspēlēt ainiņu no uzvārdu došanas pie muižas barona.
Atgriezušies mājās, bērni zīmēja emblēmas, kurās atspoguļoja sava uzvārda nozīmi vai uzvārda lietotājiem raksturīgo.
Apvienojot tematisko nodarbību ar Turaidas pils apmeklējumu un skaisto rudens skatu baudījumu Dainu kalnā, 5.klašu skolēni bija priecīgi par kopā būšanu un mācīšanos ārpus ierastās mācību klases.
5.klašu audzinātājas I. Tamane un S. Vītola/




.



















Otrdien, 13. septembrī, pulksten 11:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē notika ikgadējā Ekoskolu apbalvojumu pasniegšana. Šogad 94 izglītības iestādes saņēma prestižo starptautisko Zaļo karogu.








Mīļie divpadsmitie! Šorīt ķirši un ievas ir pilnos ziedos (skolas kastanis gan vēl pumpuros☹), tulpes un narcises izdaiļo skolas puķu dobes, un putni tik skaļi no rīta dzied sveicienus jaunajai dienai! Šodien uz kārtējo mācību stundu jūs vairs nesauks skolas zvans! Lai cik kādreiz tas atskanējis iepriecinoši, izklausījies apnicīgs vai licis drusku satraukties (vismaz sākumskolā?:)), ir taču mazliet arī.. tā dīvaini… jums tas šodien nezvana… Jā, jūsu stundu laiks skolā ir aizskrējis, priekšā eksāmeni un pēc tam lielā dzīve. Putni, kas sēž kokā, nebaidās nokrist, jo tie nepaļaujas uz zaru, bet gan uz saviem spārniem! Tā arī jums būs paļauties uz to, ko esat apguvuši un iemācījušies, uz to, ko no sirds jums snieguši skolotāji, no sirds atbalstījuši un palīdzējuši jūsu vecāki un vecvecāki! Parādiet labāko, ko jūs varat ne tikai katrā eksāmenā, bet arī turpmāk katrā savas dzīves mirklī! Lai priecīga diena visiem!
Pavasarim atnākot, atkal no jauna ieraugām, cik skaista ir mūsu zeme, kad sāk plaukt koki un puķes, skan putnu dziesmas un saulainā diena vilina mūs laukā! 11.klase ģeogrāfijas stundā, mācoties par tūrisma resursu izmantošanu un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, veica projekta darbu un novērtēja Vecumnieku iedzīvotājiem iemīļotās pastaigu takas abu ezeru apkārtnē. Nodarbībā izmantojām Dabas aizsardzības pārvaldes izstrādāto metodisko materiālu “Dabā ejot. Ko atnesi, to aiznes!”. Skolēni iepazinās ar teorētisko materiālu par antropogēno faktoru ietekmi ekosistēmās, Dabas aizsardzības pārvaldes radīto informatīvo kampaņu un zīmi “Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes!’, diskutēja par tās nepieciešamību savā ciematā, modelēja dabas taku “uz papīra” un veica novērojumus dabā. Skolēni izstaigāja gan Vecā, gan Jaunā ezera apkārtni, apkopoja novērtos datus anketā un aprēķināja, cik lielus finansiālus ieguldījumus vajadzētu, lai šajās vietās veiktu dažādus atpūtas takas infrastruktūras uzlabojumus.





